Vienreiz tu atbrauksi ciemos. - Iveta Sarmule
Šai vakara stundā man patiktos
Siltā sarunā izkausēt ziemu
Vai patiesi satikties nevaram?
Vai patiesi nebrauksi ciemā?
Velti skumt par braucienu ilgumu
Velti baidies no gravām un kraujām
Cauri septembra vakara zilgumu
Domu slēpes slīd viegli viegli un strauji
Ceļu paprasi kupenam sirmajam
Sirmā stigušam ābeles zaram
Bet ja puteņus sastapsi virmojam
Teic, lai pārstāj, lai tevi laiž garām!
Šeit bez tevis pat zvaigznes man blāvas
Šeit bez tevis nav gaišuma liesmās
Bet es ticu, ka tiekoties dāvas
Pilnas riekšavas kvēlošas dziesmas
Zilā vakarstundā man patiktos
Siltā saruna izkausēt ziemu
Vienreiz tomēr mums vajadzēs satikties
Vienreiz tomēr tu atbrauksi ciemos! |
|
