ai sūri ikdienišķais pīlādzīt
nu kā tu proti mīlā dzīt
vien rūgtu rožu kupenas
bet veldzi tās kā upe nes
lūk ogas
skaļi putnu bari savāc
bet tev nav žēl – tu paklanies tik savāds
ka ļaudis paņem tevi našķī saldā
vai atceras pie sārta vīna galda
