Domāju , es burvis
Domāju, vienmēr, lai kur es ietu
Atvērsies man durvis it visas
Likās, pasaule tik trausla un mīļa
Vien vajag, lai es tai uzsmaidītu
Vien vajag, lai es tai uzsmaidītu
Un uzburtos zeme ar saulainu krastu
Kur mani saprastu un nepārprastu
Tur zeltainas takas uz mājām, kur gaida
Mīlā pukstoša sirds. Gaida un neatraida
Tik domu straujums sapni aizbaidīja
Kaut pāri bija uzcelts varavīksnes tilts
Bet varbūt pārlieku pārliecināts biju
Domāju – mums vienam bez otra
Sirdis mīlošas pukstēt stās
Sirdis mīlošas pukstēt stās. Sirdis
Vienu bez otras sūrstošas brūces klās
Sirdis mīlošas viena otru neatstās
Bet varbūt biju pārliecināts
Vien vajag, lai es uzsmaidītu
Piedod man, grēcīgajam
Piedod, ka manī ticības bija par daudz
...
Komentāri (0)