sārts. Daiga Gulbe
pat nepamanīju
kā nokļuvu sārtā
tā arī gadās
nepiepildīto sapņu pagales
labi cieši ap mani sakraujiet
cerību sveķainos skalus sašķeliet
tie ātri aizdegsies
ar ievainoto mīlestību aizkuriet
un viss
vai tomēr nē
sametu ugunī tumstošās domas
bailes dvēseles sāpes
izspēlētās lomas
nožēlu aproku dziļi pelnos
skauju un dzēšu
liesmu ar delnu
ceļos šķīstīta tad no sārta
un eju aizdegta
bet nesadedzināta |
|
