Pret sauli, pret vēju pagriežot seju,
Ar cerību stariņu dzīvē eju.
Vēl manī dzīvības avoti čalo,
Gan prieku, gan bēdu okeāns palo.
Ir visa dzīve kā bangaina jūra,
Kur svētkus nomaina ikdiena sūra.
Viss sliktais, viss labais, blakus kas bijis,
Ar atmiņām sirdi man piepildījis.
Bet kamēr vēl spēju un kamēr varu,
Es savam sapnim baltas buras daru,
Ticot, ka tās nenoraus ziemeļu vējš,
Līdz tālajiem dienvidiem aiznest tās spēs.
Tur cilvēka ticībai nepienāks gals,
Un tikko plaucis zieds nekad nenosals.
Priekš visiem vienādi dāsna būs saule,
Visus vienādi sasildīs pasaule.
