Kamēr mūžs mans nav vēl galā,
Melnā diena, paej malā!
Neklāj manā ceļā ēnu,
Nedar’gaitu gurdu, lēnu.
Kaut pasaulē daudz gadu būts,
No cerētā par maz vēl gūts,
Šķiet, mūžs tāds laika sprīdis īss,
Tas uzplaukst, uzzied, novīst drīz.
Bet mūžs kamēr nav nodzīvots,
Par laimi sapnis izsapņots,
Man jāmeklē, man jāatrod
Tas labākais, ko dzīve dod.
Pasaulē daudz skaistu vietu
Un daudz brīnišķīgu lietu,
Tādēļ vēl daudz, kur gribu būt,
No tīkamā sev prieku gūt.
Neprasu sev godu, slavu,
Tikai dzīvē vietu savu,
Savu likteņa doto daļu,
Kuru kopt un veidot zaļu.
