Balta migla
aiz loga kūp.
Mirkļi, minūtes, stundas
nebūtībā drūp...
Vai mirklis apstāsies,
kad būs tas skaists?
Mūs attālina un šķir
laiks, neatgriežamais laiks.
Sirds smeldz –
vai tikties būs ļauts?
Bet laika rats tik
griežas un kauc.
Ja mūsu sirdis sastapsies,
logos saule saulstarus
Kopā sies.
Mūsu sirdis skanēs
Kā atbalss pirms saullēkta.
Mēs nometīsimies ceļos
Mīlestības priekšā
un satversim laimes putnu
Glāstā saliktā riekšā.
