Nav sevi jāžēlo..
un reizēm skarbi sevi jāapsauc
ka dzīvē gribas ļoti daudz
ka vieglums man par grūtu šķiet
un neattaisno mērķi
ja viss, kas mērķēts centrā, garām iet
ir viegli straumei ļauties
tā mīlā skurbstot roze zied
jo zin
cik ērkšķi viltīgi un asi
tā roze, mīlā skurbstot, vējā trīs
jo zin
cik ziedēšanas laiks ir īss
to mana ievainotā sirds tik jūt
ja tiecoties pēc debesīm,
ar visiem spēkiem kalnā rāpjos
kur ceļš ne vienmēr balts un tīrs
bet tas ir Dievam tuvāk
Ir jāievaino sevi, nežēlojot,
ja vieglums man par grūtu šķiet
Un tas nekas, ka reizēm spēka nepietiek
Kā kalnu strautam,
nejautā, vai tas jau rims?
Vēl simtiem strauju upju enerģija
manī mīlestībā dzims..
Mančestra, ZR Anglija
25/12/2012
