Kamēr mūžs mans nav vēl galā,
Melnā diena, paej malā!
Neklāj manā ceļā ēnu,
Nedar’gaitu gurdu, lēnu.
Kaut pasaulē daudz gadu būts,
No cerētā par maz vēl gūts,
Pret sauli, pret vēju pagriežot seju,
Ar cerību stariņu dzīvē eju.
Vēl manī dzīvības avoti čalo,
Gan prieku, gan bēdu okeāns palo.
Ir visa dzīve kā bangaina jūra,
Kur svētkus nomaina ikdiena sūra.
Liktenis ja tevi sitis
Un tu dziļā bedrē kritis,
Tad ilgi tumsā nepaliec,
Bet saņemies un ārā tiec.
Ir apburts loks ap mani slēgts,
No kura neprotu es bēgt,
Ja tev ir prieks, tad man ir prieks.
Prieks man par to, ka tev ir prieks.
Prieks tevi redzēt laimīgu,
Daudz labu dienu gaidošu.
Pati noticēt sev ļāvi –
Vakars zemi siltā krēslā auž,
Spožas zvaigznes debess velvē sprauž.
Šonakt aizmigt aizliegdamas man,
Juglas gravā lakstīgalas skan.
Lakstīgalu saldās balsis plūst,
Komentāri (0)