mūsu tautas lielum lielā daļa
nošķirta no dzīves zaļā zara
protams neelpo un nesmaržo
taču nav ne muļķīga ne akla
šobrīd būdama vien trekna ēsma
reiz tā sprūdīs savu kungu kaklā
mazo cilvēk tu klumzā bez jēgas
kamēr biezie rauš naudu un neprāto
vai tie tālu no rijīga verga
un ko nozīmē dvēseles lepra
mazo cilvēk šai mazajā valstī
drīz vairs nebūs ko nozagt un plēst
ai sūri ikdienišķais pīlādzīt
nu kā tu proti mīlā dzīt
vien rūgtu rožu kupenas
bet veldzi tās kā upe nes
lūk ogas
skaļi putnu bari savāc
bite iedzēla zēnam
kurš gribēja to noglāstīt
tā nabaga bite
nedrīkst mirt...
cik sāpīga glāsta cena
pa dvēseles maciņu sit...
putni ozolu galotnes notur
lai milzeņi debesīs neaizlidotu
pirksti pirkstos – nagi nagos
Dievs tos svētī – laimīgākos
reiz ozoli ozoli lidos
Komentāri (0)