kā ceļu lai atrod uz mājām
kurās smejošas dvēseles mīt
jau pulkstens pāri pusnaktij rāda
un takās, ko maldoties eju
spilgti degošas zvaigznes krīt
kāda sirds, klusuma nobijusies
uz sava nama lieveņa gaida
un gaida, lai varu to sasildīt
sniedzu roku, kas silta un maiga
lūdzot – mīļā, piespied pie vaiga
lai asaras karstās, kas dedzina sirdi
izkūst un izzūd..
sāpes lai rimstas, vai dzirdi
kā sirds mana lūdzot runā ar tevi
