Manai mīļai māmuliņai. - Iveta Sarmule
Visas mātes prot gaidīt
Visi bērni prot gaidīt
Dažreiz atspurdz kā putnēni
Ciemojas brīdi vienu
Taču atvadu brīdī
Katra māte prot smaidīt
Pat ja skumjas caur sirdi
Kā dzērves caur purvāju brien
Ceļamaizei tiek glabāts
Mums pats saldākais rieciens
Sārtens pērngada ābols
Taisni brīnums, cik svaigs
Paņem rokā un šķiet
Ka esi ar bērnību ticies
Atkal ieklausies, dzirdi
Kārkla stabuļu lauks
Arī mātei var pietrūkt...
Sīkā, pelēkā lietū
Māte sapošas pavadīt
Tālu nāca man līdz
Tobrīd likās – bez vārdiem
Viņa lūdza man piedot
Un tik tukšs un tik salts
Ausīs atvadu rīts
Sniedzu roku un gāju
Māte palika stāvot
Viena. Ceļvidū. Ilgi...
It kā prieks itin viss,
It kā sāpes itin viss
Kad aizgāju dāvināts
Lai man viegli pret kalnu
Cauri muklājam brist |
|
