Prieks. - Iveta Sarmule
Es nesalstu, lai prieks būtu sirds kā jūra
Tajā ne tikai peldos
Tajā arī – slīkst
Mans prieks ir neliels avots kalna piekājē
Ka jūra tas neizsīkst
Un jo mazāk es paturu sev
Jo tuvāk tas man un debesis
Atstarot sāk
Bet pietiek, ja protams spaiņus piesmelt līdz malām!
Pilnus aiznest līdz galdam
To retais tikai māk |
|
