grimstoši ilgu bruģi
sēd stellēs
kļavlapu kodaļas sazied
plaukstās
rietošas bērzu asaras
raud bez sāls
Cilvēkos klusēšu
Tikai acis skriesies ar sirdi
Paldies Tev, Dievs par dzīvību
Par mirkli, kurā kļuvu īsts
Par acu gaismu piepildītu
Par ceļu, kuru mācos iet